Problēma

Koksnes kompozītu izgatavošanā izplatītākās ir sintētiskās termoreaktīvās saistvielas: fenola-formaldehīda, karbamīda-formaldehīda un uz izocianātu bāzes sintezēti sveķi. Šie kompozītmateriāli ir cilvēkam toksiski gan to izgatavošanas procesā, gan ekspluatējot gatavos izstrādājumus, jo laika gaitā notiek kancerogēnā formaldehīda un fenola tvaiku izdalīšanās. Ja formaldehīda koncentrācija gaisā pārsniedz 0,1 ppm, tas kairina acis, kakla un deguna gļotādu, apgrūtina elpošanu. Sevišķi intensīvi formaldehīds izdalās no karbamīda-formaldehīda sveķiem. Bieži konstatē, ka dzīvojamās telpās ar jaunām mēbelēm formaldehīda koncentrācija pārsniedz 0,3 ppm, tamdēļ Eiropas Savienībā ir ieviesta 0,2 % formaldehīda norma koksnes kompozītizstrādājumos, bet visiem izstrādājumiem, kuros ir vairāk par 0,05 % formaldehīda, ir jāpievieno brīdinājums.

Iztirzājums

Labo tehnisko īpašību dēļ 85 % gadījumu koksnes kompozītu ražošanā tiek izmantotas sintētiskas un kaitīgas saistvielas. Pašlaik rūpnieciski ražotos koksnes kompozītos ir līdz 15 % no naftas resursiem iegūtas sintētiskās saistvielas, kas veido līdz pat 50 % no visām izmaksām. Šādi ražoti kompozītmateriāli nav draudzīgi videi un veselībai. Sintētiskās saistvielas no izocianātiem neizdala kaitīgus izgarojumus un arī pašas par sevi ir mazāk toksiskas galalietotājam, taču ražošanas procesā tiek izmantotas vēl kaitīgākas vielas, kas apdraud ražotnes strādnieku veselību, kā arī šīs saistvielas ir vēl dārgākas par fenola-formaldehīda un karbamīda-formaldehīda saistvielām. Saistvielām, ko mēģina izstrādāt bez sintētisko līmju sastāvu ar formaldehīdu izmantošanas, piemīt kopīgi trūkumi – par galveno komponentu izmanto pārtikas produktus: sojas miltus vai cieti, kā arī dažos gadījumos tiek izmantotas sintētiskas un kancerogēnas piedevas, lai uzlabotu līmju ūdensizturību.