2019. gada 10. maijā zinātnieki Havaju salās konstatējuši, ka sasniegts augstākais CO2 līmenis atmosfērā pēdējo 3 miljonu gadu laikā.
Ir sasniegts augstākais CO2 līmenis atmosfērā. Suberīnskābju izmantošana var palīdzēt to mazināt
Problēma
2019. gada 10. maijā zinātnieki Havaju salās konstatējuši, ka ir sasniegts augstākais CO2 līmenis atmosfērā pēdējo triju miljonu gadu laikā. Kad dedzina naftu, akmeņogles un tamlīdzīgus fosilos kurināmos, Zemes atmosfērā izdalās oglekļa dioksīds. Šī siltumnīcefekta gāze darbojas kā izolācija, kura nelaiž ārā siltumu no atmosfēras, tādējādi Zeme un tās okeāni lēnām kļūst arvien siltāki. Šie katastrofiskie CO2 līmeņa rādītāji var ietekmēt cilvēces un citas dzīvās radības veselību. Ja tas tā turpināsies, mēs varam nonākt pie līdzīgas dzīvības bojāejas, kā tas jau ir noticis iepriekš, kad izmira dinozauri. Katra tonna naftas vai akmeņogļu, kas tiek izmantota enerģijas ieguvei vai ķīmiskajā rūpniecībā, nozīmē, ka agri vai vēlu ogleklis, kas atrodas tās sastāvā, tiks izmests atmosfērā CO2 vai citu kaitīgu izmešu veidā.
Iztirzājums
Tieši tagad ir īstais laiks apturēt šos procesus, un joprojām ir cerība, ka mēs varam ietekmēt CO2 līmeņa celšanās ātrumu. Mums ir kopīgi jāmaina sistēmas, kas to izraisa, lai gan enerģijas, gan produktu iegūšanai izmantotu atjaunojamos resursus. Pašlaik koksnes kompozītmateriālu ražošanā kā saistviela pārsvarā tiek izmantoti no fosiliem resursiem iegūti sintētiskie formaldehīdu saturošie sveķi. Faktiski ar sintētiskajiem sveķiem līmēto kompozītmateriālu vienīgais racionālais utilizācijas veids ir to sadedzināšana, taču tādā veidā atmosfērā nonāk papildu fosilais CO2.
Ja visus koksnes kompozītmateriālus ražotu, izmantojot dabiskas saistvielas, milzīga daļa fosilā CO2 potenciālā apdraudējuma tiktu izņemta no aprites.
Risinājums
Ja visus koksnes kompozītmateriālus ražotu, izmantojot dabiskas saistvielas, milzīga daļa fosilā CO2 potenciālā apdraudējuma tiktu izņemta no aprites. Tāda dabiska saistviela ir suberīnskābes, kas samazina kaitīgo izmešu daudzumu, nezaudējot funkcionālās īpašības. Netiek izmantoti fosilie resursi, kā arī materiālā tiek ieslēgts un noglabāts ogleklis, tādējādi samazinot CO2 izdalīšanos, kas potenciāli rastos, sadedzinot bērza mizu. No viena kilograma oglekļa veidojas 3,67 kg CO2. Pārstrādājot vienu tonnu bērza tāss ar oglekļa saturu 70 %, produktos tiek ieslēgti 2569 kg CO2, attiecīgi, pārstrādājot 28,7 tūkst. t bērza tāss, tiek ieslēgti un noglabāti 73,7 tūkst. t CO2. Ja daļu no šīs bērza mizas mēs pārstrādājam dabiskos materiālos, mēs ieslēdzam CO2 šajos produktos. Ar suberīnskābēm iegūtos materiālus ir iespējams pārstrādāt un atkārtoti izmantot koksnes kompozītu ražošanā. Savukārt, sadedzinot ar suberīnskābju saistvielu līmētus koksnes kompozītmateriālus, CO2 nonāktu atpakaļ dabas līdzsvara apritē.
Vai vēlaties uzzināt vairāk?
Sazinieties ar mums!
„Suberbinder” speciālisti labprāt atbildēs uz visiem Jūsu jautājumiem par suberīnskābju saistvielas ražošanu, tehnoloģijas izmantošanu, efektivitāti un ekonomisko pamatojumu.
