Formaldehīds, ko par saistvielu izmanto pašlaik, ir kaitīga viela. Suberīnskābju saistviela ir dabiska un nekaitīga
Problēma
Formaldehīds tika izstrādāts jau 1859. gadā, taču šīs vielas plašāka lietošana ražošanā tika uzsākta tikai 20. gs. sākumā reizē ar citu polimērmateriālu izstrādi un ieviešanu ražošanā. 2010. gadā Eiropā vien dažādu nozaru vajadzībām tika saražoti 3,6 milj. tonnu formaldehīda. Populārākā līmēto koksnes kompozītu saistviela ir fenola-formaldehīda un karbamīda-formaldehīda sveķi. Formaldehīda sveķu būtiskākais trūkums ir kaitīgā ietekme uz cilvēka veselību. Kompozītmateriāli ar formaldehīdu ir cilvēkam toksiski gan to izgatavošanas procesā, gan ekspluatējot gatavos izstrādājumus, jo laika gaitā notiek kancerogēnā formaldehīda un fenola tvaiku izdalīšanās. Ja formaldehīda koncentrācija gaisā pārsniedz 0,1 ppm, tas kairina acis, kakla un deguna gļotādu, apgrūtina elpošanu. Pasaules veselības organizācijas (WHO) Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra (IARC) ir atzinusi, ka formaldehīds ir cilvēkiem kancerogēna viela.
Iztirzājums
Vācijā jau kopš 1977. gada maksimālā pieļaujamā formaldehīda norma dzīvojamās telpās ir 0,1 ppm, bet WHO noteiktā norma ir 100 µg/m3. Apzinoties problēmas nopietnību, 2010. gada 7. jūlijā ASV prezidents Baraks Obama parakstīja Likumu par formaldehīda standartu koksnes kompozītizstrādājumos, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī. Ir noteikts, ka formaldehīda izdalīšanās nedrīkst pārsniegt 0,09 ppm. Kanādā likums paredz, ka telpās, kur uzturas īslaicīgi, pieļaujamā formaldehīda koncentrācija ir 123 µg/m3, bet dzīvojamās telpās – 50 µg/m3. Diemžēl dažkārt konstatē, ka dzīvojamās telpās ar jaunām mēbelēm formaldehīda koncentrācija pārsniedz 0,3 ppm, tamdēļ Eiropas Savienībā ieviestā formaldehīda norma koksnes kompozītizstrādājumos ir 0,2 % formaldehīda, bet visiem izstrādājumiem, kuros ir vairāk par 0,05 % formaldehīda, ir jāpievieno brīdinājums. Sevišķi intensīvi formaldehīdu izdala karbamīda-formaldehīda sveķi. Formaldehīda izdalīšanās samazināšana ar līmes piedevām, piemēram, borskābes un kalcija metasilikāta piedevu, problēmu risina tikai daļēji (par 15–30 %). Nedaudz labāki rezultāti ir sasniegti Fraunhofera koksnes zinātnes institūtā Vācijā, ievadot plātņu sastāvā modificētus ceolītus (par 40–70 %). Izdalīšanos samazina arī NH4Cl izmantošana par cietinātāju (līdz 20 %).
Kompozītmateriāli ar formaldehīdu ir cilvēkam toksiski gan to izgatavošanas procesā, gan ekspluatējot gatavos izstrādājumus, jo laika gaitā notiek kancerogēnā formaldehīda un fenola tvaiku izdalīšanās.
Dr.sc.ing. Aigars Pāže
LVKĶI Vadošais pētnieks
Risinājums
Mēs piedāvājam no bērza koksnes pārstrādes blakusprodukta — mizām — izgatavot ekoloģisku saistvielu, kas ir suberīnskābju maisījums vai daļēji depolimerizēts un paskābināts suberīns. Šādu biokompozītu priekšrocība ir ne tikai izcilas mehāniskās un mitruma noturības īpašības, bet arī ekoloģiska tīrība, kas neapdraud ne vidi, ne cilvēku veselību.
Vai vēlaties uzzināt vairāk?
Sazinieties ar mums!
„Suberbinder” speciālisti labprāt atbildēs uz visiem Jūsu jautājumiem par suberīnskābju saistvielas ražošanu, tehnoloģijas izmantošanu, efektivitāti un ekonomisko pamatojumu.
